Glosārijs

Algoritms ir datora vai informācijas sistēmas recepte.

Tas ir instrukciju kopums, ko dators izpilda, lai veiktu noteiktu uzdevumu. Citiem vārdiem sakot, algoritms norāda datoram, kā veikt uzdevumu: ko darīt vispirms, ko darīt pēc tam un tā tālāk.

Algoritmi tiek izmantoti visdažādākajās jomās, jo īpaši problēmu risināšanā. Algoritmi tiek izmantoti meklētājprogrammās un GPS navigācijā. Tie tiek izmantoti arī, piemēram, lai izlemtu, kāda veida saturu ieteikt lietotājiem sociālajos tīklos.

Mūsdienās algoritmi bieži tiek kombinēti ar mākslīgo intelektu, kas nozīmē, ka algoritms un tā instrukcijas var attīstīties.

Apstiprināšanas kļūda līdzinās tonētiem briļļu stikliem, kas iekrāso visu apkārt redzamo.

Tas ir kognitīvs slazds, kurā iekrītot, cilvēkiem ir tendence meklēt, interpretēt un atcerēties informāciju tādā veidā, kas apstiprina viņu esošos uzskatus vai teorijas.

Cilvēki izvēlas faktus, kas pamato viņu iepriekš noformulēto viedokli, interpretē notikumus tā, lai tie atbalstītu viņu uzskatus, un atceras to, kas atbilst viņu aizspriedumiem.

Šīs iekšējās kļūdas atzīšana ir būtisks solis pretī tam, lai spētu kritiski domāt un pieņemt līdzsvarotus, apzinātus lēmumus.

Atbalss kamera ir kā skaļrunis, kas atbalso jums jūsu paša viedokli, tikai pavairojot to.

Atbalss kamerā līdzīgi domājoši cilvēki savstarpēji mijiedarbojas, nostiprinot savu līdzīgo domāšanas veidu.

Tā ir telpa, kur domstarpības un pretrunīgi viedokļi bieži tiek atstumti. Līdz ar to no šādas kameras tiek izslēgti atšķirīgi viedokļi, tāpēc ir sarežģīti sastapties ar dažādām perspektīvām un jaunām idejām.

Tas var arī novest pie savu uzskatu nostiprināšanās, pat ja tie ir pretrunā ar faktisko informāciju.

Atjauninājums ir uzlabota produkta (piemēram, programmatūras, aparatūras vai operētājsistēmas) versija.

Atjauninājumi bieži tiek izmantoti, lai novērstu problēmas, pievienotu jaunas funkcijas vai uzlabotu programmatūras drošību.

Atjauninājumi tiek veikti, jo programmatūra nekad nav ideāla. Piemēram, tajā var būt programmatūras kļūdas, vai jauns apdraudējums var radīt situāciju, kad iespējams ļaunprātīgi izmantot programmatūras funkcijas.

Tas nozīmē, ka atjauninājumi ir vērtīgi, jo tie bieži novērš trūkumus programmatūrā, ko noziedznieki var izmantot.

Botu konti ir digitālie kalpotāji.

Tie ir automatizēti konti, kas rīkojas atbilstoši īpašnieka norādījumiem. Piemēram, tos var izmantot, lai izplatītu maldinošu informāciju, novērstu citu lietotāju uzmanību vai novirzītu datplūsmu uz vietni tiktāl, ka tā nav pieejama citiem.

Ir daudz botu kontu veidu. Daži no tiem ir acīmredzami viltoti, bet citi izskatās kā īsti cilvēku konti. Tas var apgrūtināt noteikšanu, vai konts, ar ko esat saskāries, ir bots.

Lai pamanītu bota kontu, ieteicams meklēt saturu, kas atkārtojas, īpaši augstu aktivitātes rādītāju vai neparastu lietotājvārdu.

Datu aizsardzība ir personas un sensitīvo datu aizsardzība.

Datu aizsardzības mēŗkis ir nodrošināt, lai nepiederošas personas nevarētu piekļūt datiem, tos mainīt vai iznīcināt. Tas ietver arī atbilstību tiesību aktiem un noteikumiem, kas reglamentē personas datu apstrādi.

Datu aizsardzība ietver tādu drošības protokolu ieviešanu kā šifrēšana, piekļuves kontrole un regulāras dublēšanas.

Daudzfaktoru autentifikācija nozīmē, ka jūsu identitāte tiek pārbaudīta, izmantojot vismaz divas metodes.

Vispirms varat apliecināt identitāti, izmantojot lietotājvārdu un paroli, bet pēc tam ar citu metodi, piemēram, kodu īsziņā vai pirksta nospiedumu.

Jūs to jau izmantojat, maksājot ar bankas karti, piemēram: papildus fiziskajai bankas kartei ir nepieciešams PIN kods.

Daudzfaktoru autentifikācija apgrūtina noziedznieku dzīvi, jo viņiem ir sekmīgi jāveic vairāku veidu autentifikācija.

Dezinformācija ir informācija, ko kāds rada vai izplata, zinot, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša.

Citiem vārdiem sakot, dezinformācijai vienmēr ir mērķis. Dezinformācijas mērķis parasti ir ietekmēt cilvēku viedokli un idejas.

Neviens nevar nejauši izplatīt dezinformāciju. Ja kāds neapzināti vai nejauši izplata dezinformāciju, tā kļūst par nepatiesu informāciju.

Digitālizācija ir pārveidošana, kas ļauj paveikt uzdevumus digitāli.

Uzdevumu digitāla paveikšana nozīmē informācijas tehnoloģiju izmantošanu darbam.

Tātad digitalizācija būtībā ir globāla pārmaiņa, kuras ietvaros tradicionālie ikdienas uzdevumi tiek veikti, izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Piemēram, digitalizācija var nozīmēt vēstuļu aizstāšanu ar e-pastu, darbu attālināti vai pāreju no fiziskās uz tiešsaistes tirdzniecību.

Digitālais pēdas nospiedums ir interneta atmiņas par jums.

Tās ir pēdas, ko atstājat tīmeklī katrā izmantošanas reizē. Katrs klikšķis, ziņojums, attēls, ziņa un pat e-pasta ziņa atstāj digitālu pēdas nospiedumu.

Šīs pēdas veido jūsu digitālu attēlu, atklājot jūsu preferences, vērtības, dzīves situāciju un tamlīdzīgu informāciju.

Šo informāciju var izmantot, lai pielāgotu reklāmas jums, prognozētu jūsu uzvedību un preferences, un dažos gadījumos tā var tikt izmantota pret jums. Tāpēc ir svarīgi padomāt par to, kādas pēdas vēlaties atstāt tīmeklī.

Dublēšana ir jūsu datu kopijas izveide.

Dublēšana nozīmē, ka vieni un tie paši dati atrodas vairāk nekā vienā vietā. Piemēram, jūsu datorā un mākonī var būt saglabāti dati kā dublējumkopija.

Dublēšana ir veids, kā sagatavoties situācijai, kad zaudējat sākotnējos datus. Ja sākotnējie dati tiek zaudēti, mainīti, dzēsti vai nozagti, tos var atjaunot no dublējumkopijas.

Citiem vārdiem sakot, dublēšana ir sagatavošanās brīdim, kad jums vairs nav piekļuves sākotnējiem datiem.

Dziļais tīmeklis, kas metaforiski līdzinās milzīgajai iegremdētajai aisberga daļai, ir kolosālā interneta daļa, ko nevar saskatīt standarta meklētājprogrammas.

Būtībā tajā ir dati, kas nav publiski pieejami. Šie privātie dati var aptvert visu, sākot ar bankas konta datiem un personisko e-pasta adresi, beidzot ar korporāciju iekšējām sistēmām.

Dziļais tīmeklis, kas veido lielāko daļu interneta, ir nemanāms gluži kā zem ūdens paslēptā aisberga daļa. Tas atstāj tikai nelielu fragmentu, kas ir analogs aisberga redzamajam galam, ko interneta lietotāji var izmantot pārlūkošanai, bet meklētājprogrammas — indeksācijai.

Dziļviltojuma tehnoloģijas nozīmē, ka tiek izmantots mākslīgais intelekts, radot pārliecinoši reālistisku multivides saturu, kas atgādina faktiskus notikumus.

Galvenokārt tas attiecas uz viltotu videoklipu, audio ierakstu un attēlu ģenerēšanu.

Šie darinājumi spēj attēlot gan patiesus, gan izdomātus indivīdus un scenārijus, vai arī tiek izmantoti, lai izplatītu nepatiesu informāciju, bieži vien ar mērķi likt skatītājam ticēt kaut kam, kas neatbilst patiesībai.

Šie darinājumi spēj attēlot gan patiesus, gan izdomātus indivīdus un scenārijus, vai arī tiek izmantoti, lai izplatītu nepatiesu informāciju, bieži vien ar mērķi likt skatītājam ticēt kaut kam, kas neatbilst patiesībai.

Informācijas vai filtra burbulis ir algoritma ģenerēts skats uz tīmekli un sociālajiem medijiem.

Algoritmi rada skatījumu par visiem indivīdiem, piemēram, sociālajos tīklos, tiešsaistes pakalpojumus un meklētājprogrammās. Šī skatījuma pamatā ir uzvedība tiešsaistē.

Mums tiek piedāvāts vairāk satura, pamatojoties uz saturu, kuram veltām laiku.

Informācijas burbulis ir paredzēts, lai jūs izmantotu pakalpojumu iespējami ilgāk. Pakalpojumi pelna naudu atbilstoši laikam, ko tiem veltām.

Hakeris ir persona, kas izmanto vājās vietas digitālajā pasaulē.

Piemēram, var atrast programmatūras kļūdas sistēmā, ierīcē vai programmā.

Termins “hakeris” neattiecas uz ļaunprātīgu vai labdabīgu personu. Termins ir neitrāls. Tas ir atkarīgs no tā, vai šiem darboņiem ir vai nav atļauja veikt uzlaušanu.

Labdabīgie hakeri (“baltās cepures hakeri”) meklē ievainojamības uzņēmumu sistēmās, lai neļautu noziedzniekiem tās izmantot. Savukārt ļaunprātīgie hakeri (“melnās cepures hakeri”) meklē ievainojamības, lai varētu tās izmantot un nodarīt kaitējumu.

Identitātes zādzībā noziedznieks uzdodas par citu personu.

Citiem vārdiem sakot, noziedznieks melo par savu patieso identitāti, parasti, lai iegūtu naudu vai veiktu smagākus noziegumus.

Lai to paveiktu, bez atļaujas tiek izmantota cietušā personas informācija vai cita identificējoša informācija. Noziedznieks var būt ieguvis informāciju tieši no cietušā vai, piemēram, datu noplūdes rezultātā.

Identitātes zādzības risks palielinās, ja personas informācija tiek apstrādāta nevērīgi.

Iejaukšanās vēlēšanu gaitā ir demokrātijas manipulēšanas veids.

Vēlēšanas ir demokrātijas pamats, kur vēlētāji izlemj, kas viņus pārstāvēs. Iejaukšanās vēlēšanu gaitā mērķis ir ir ietekmēt vēlētāju izvēli vai izkropļot vēlēšanu procesu.

Citiem vārdiem sakot, tās mērķis ir ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Iejaukšanās vēlēšanu gaitā var būt nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, viedokļu aptauju manipulēšana vai balsstiesību atņemšana vēlētājiem.

Investīciju krāpšana nozīmē pārliecināt cilvēkus ieguldīt līdzeklī, kad noziedzniekam ir noderīgs.

Noziedznieka mērķis ir iegūt naudu. To var izdarīt, piemēram, ieguldot jūsu naudu pašu izveidotā ieguldījumu plānā, kas patiesībā nepastāv.

Ieguldījumu krāpšanas galvenās pazīmes ir vieglas peļņas solījumi un radīts iespaids, ka daudz zaudēsit, ja nekavējoties nerīkosities.

Izspiedējvīrusa uzbrukuma mērķis ir radīt ķīlnieku situāciju.

Noziedznieks izmanto izspiedējvīrusu, lai šifrētu vai bloķētu ierīces un failus. Tie kļūst par ķīlu. Ķīlu sola atbrīvot apmaiņā pret izpirkuma maksu.

Tomēr izpirkuma maksas maksāšana nekad nav laba ideja. Iemesls ir garantijas trūkums, ka noziedznieks atbrīvos ķīlu; pat ja tas notiek, noziedznieks joprojām var izmantot datus vai tos izplatīt. Samaksājot izpirkumu, tiek finansēta noziedzība.

Kaitnieciska informācija ir kaitīga informācija.

Citiem vārdiem sakot, tā ir patiesa, bet nepareizā kontekstā un ļaunprātīgi lietota informācija.

Šāda informācija var būt, piemēram, tiešsaistē noplūduši personas dati. Izplatot šādu informāciju, tiek nodarīts kaitējums personas datu īpašniekam.

Kiberhigiēnas mērķis ir padarīt labu kiberdrošības praksi par ikdienas ieradumu.

Kiberhigiēnas ideja ir tāda pati kā veselības higiēnai: gādāt par savu un apkārtējo drošību, veicot ikdienas darbus.

Piemēram, kiberhigiēna nozīmē regulāru ierīču atjaunināšanu un drošu paroļu izmantošanu.

Jūs varat stiprināt savu kiberdrošību ar labu kiberhigiēnu.

Kvantu skaitļošanā dators izmanto kvantu fizikas likumus, lai apstrādātu datus.

Tradicionāli datori informāciju apstrādā bitos. Bits ir mazākā informācijas forma, un tam var būt divas vērtības — 0 vai 1; bits ir kā gaismas slēdzis, kas var būt ieslēgts vai izslēgts.

Kvantu skaitļošanā bitu vietā tiek izmantoti kvantu biti. Atšķirība ir tā, ka kvantu bits vienlaikus var būt 0, 1 vai 0 un 1.

Tas nozīmē, ka kvantu skaitļošanā gaismas slēdzis vienlaikus var būt gan ieslēgts, gan izslēgts. Tas nodrošina daudz lielāku skaitļošanas jaudu, jo dators vienlaikus var apstrādāt dažādas iespējas.

Lielie dati attiecas uz lieliem un sarežģītiem datu apjomiem, kurus ir grūti apstrādāt.

Lielie dati tiek vākti no dažādiem avotiem, tostarp interneta, viedierīcēm un zinātniskiem mērījumiem. Piemēram, lielie dati var sastāvēt no lietotāju aktivitātēm sociālajos medijos, klientu iepirkšanās uzvedības e-komercijā vai zinātniskiem mērījumiem.

Lielie dati tiek vākti, glabāti un analizēti, jo tos var izmantot, lai prognozētu tendences, uzlabotu lēmumu pieņemšanu un attīstītu uzņēmējdarbību.

Lielo datu uzglabāšanai un apstrādei tiek izmantota mākoņskaitļošana.

Lietu internets nozīmē lietu savienošanu ar internetu.

Citiem vārdiem sakot, lietu internets ir saistīts ar tādu ierīču kā ledusskapja, pulksteņa, termostata vai automašīnas savienošanu ar internetu.

Priekšmeti var veikt darbības automātiski, apkopot informāciju un to atklāt īpašniekam un citām ierīcēm. Piemēram, ledusskapis var paziņot, ka ir beidzies piens, vai automašīna var nosūtīt ziņojumu, ka tai ir tukša riepa.

Lūkošanās pār plecu ir skatīšanās pāri personas plecam, lai iegūtu informāciju.

Tas notiek, ja cita persona mēģina ierīces ekrānā saskatīt paroles vai citu sensitīvu informāciju.

Lūkošanās pār plecu var notikt jebkurā ikdienišķā situācijā, piemēram, darbā, vilcienā vai kafejnīcā.

Mašīnmācīšanās ir veids, kā dators mācās un attīstās.

Mašīnmācīšanās ir mākslīgā intelekta joma. Tā ir metode, ar kuras palīdzību datori iemācās kaut ko paveikt, ja nav īpaši ieprogrammēti tā rīkoties. Mašīnmācīšanās gaitā dators iemācās izstrādāt uzdevumu, izmantojot tam sagādātos datus.

Mācību dati varētu būt, piemēram, attēli ar kaķiem un bez tiem. Dators apstrādā vairākus tūkstošus šo attēlu un mācās identificēt noteiktas īpašības attēlos, kas raksturīgas kaķiem.

Mākonis ir kā digitāla noliktava.

Tas ir pakalpojums, kas nodrošina glabāšanu, programmatūru un citus ar IT saistītus pakalpojumus kā tiešsaistes pakalpojumu, izmantojot attālos savienojumus. Tas nozīmē, ka, piemēram, dati un programmatūra netiek glabāti lokāli jūsu ierīcē.

Mākonis ļauj piekļūt tā sniegtajiem pakalpojumiem no jebkuras vietas un no jebkuras ierīces ar tīkla savienojumu.

Tehniski mākonis sastāv no daudziem serveriem. Piemēram, uzņēmumam var būt savs mākonis, vai arī tas var nodrošināt mākoni kā pakalpojumu, ko izmantot citiem.

Mākslīgais intelekts attiecas uz datora inteliģento darbību.

Tā ir datoru spēja izmantot prasmes, kas parasti saistītas ar cilvēka intelektu. Šīs prasmes ietver spēju mācīties un pamatot.

Iekārtai ar mākslīgo intelektu tiek sniegta informācija vai tā saņem informāciju no savas vides, bet pēc tam iekārta apstrādā šo informāciju un attiecīgi rīkojas. Tāpēc mākslīgais intelekts ļauj sistēmām autonomi veikt uzdevumus, risināt problēmas un uzraudzīt savu vidi.

Mākslīgo intelektu var izmantot tērzēšanas robotiem, pārlūkprogrammām un autonomām automašīnām.Artificial intelligence can be used in things like chatbots, browsers, and autonomous cars.

Nepatiesa informācija ir informācija, ko kāds izplata, nezinot, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša.

Daudzos gadījumos tiek izplatīta nepatiesa informācija, lai cilvēki to nodotu tālāk, neapzinoties, ka tā ir nepatiesa. Tādā gadījumā palielinās iespēja, ka citi cilvēki uztver maldinošo informāciju kā patiesu.

Ikviens var nejauši izplatīt maldinošu informāciju, ja nepievērš uzmanību informācijas precizitātei. Viens no veidiem, kā pārliecināties, ka neizplatāt maldinošu informāciju, ir pārbaudīt informāciju dažādos avotos, kas nav saistīti cits ar citu.

Pakalpojuma atteikuma uzbrukums ir sastrēgums tīklā.

Tāpat kā sastrēgums bloķē fiziskos ceļus, tā arī pakalpojuma atteikuma uzbrukuma laikā noziedznieks bloķē digitālās saziņas ceļus. Šajā gadījumā pakalpojumu nodrošināšana tiek palēnināta vai pilnībā bloķēta, un tas nozīmē, ka tos nevar normāli izmantot.

Pakalpojuma atteikuma uzbrukums, tāpat kā sastrēgums, nerada neatgriezeniskus bojājumus — pakalpojums atgriezīsies normālā stāvoklī, kad sastrēgums būs novērsts.

Paroļu pārvaldnieks ir kā digitālais seifs.

Ja seifs aizsargā vērtslietas, paroļu pārvaldnieks aizsargā paroles.

Izmantojot paroļu pārvaldnieku, jums vairs nav jāatceras paroles, programmatūra to dara jūsu vietā. Viss, kas jums jāatceras, ir pašas programmas parole.

Darbības pamatā ir iespēja saglabāt vairāku atšķirīgu lietotāju kontu paroles programmā un tās izgūt vēlāk, kad piesakāties pakalpojumos.

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificējamu personu.

Tā parasti ietver vārdus un uzvārdus, adreses, tālruņa numurus, identifikācijas numurus, biometriskos datus un tiešsaistes identifikatorus, piemēram, IP adreses. Personas dati var ietvert arī sensitīvu informāciju par personas privāto dzīvi.

Personas datu privātuma un drošības aizsardzība ir izšķiroši svarīga, lai aizstāvētu personu tiesības un ievērotu datu aizsardzības likumus.

Piesliešanās vairākumam ir psiholoģiska parādība, kuras dēļ cilvēki pieņem noteiktu uzvedību, stilu vai attieksmi, jo tā dara citi.

Šo parādību veicina pieņēmums, ka, jo vairāk cilvēku pieņem tendenci, jo pamatotākai vai vēlamākai tai jābūt.

Reizēm var izmantot botus, lai palielinātu sociālajos tīklos izvietoto reakciju, komentāru vai kopīgošanas reižu skaitu. Tas rada pieņēmumu, ka vēstījums vai viedoklis ir sociāli pieņemams. Tādā veidā piesliešanās vairākumam parādību var izmantot neracionālas vai kaitīgas uzvedības veicināšanai.

Vārds “pikšķerēšana” ir cēlies no tā, kā noziedznieks mēģina pievilināt upuri ar dažādām ēsmām.

Ēsma var būt, piemēram, reāla izskata ļaunprātīga saite vai e-pasta pielikums.

Mērķis ir maldināt cietušo un pamudināt to atklāt svarīgu personas informāciju, piemēram, paroles, ID vai bankas datus, vai arī lejupielādēt ļaunprogrammatūru. Tas ļauj noziedzniekam piekļūt upura kontiem un veikt ļaunprātīgas darbības ar tiem.

Pikšķerēšana ir sociālās inženierijas veids.

Pozicionēšana ir manipulēšana ar to, kā informācija tiek definēta un uztverta.

Informācijas pozicionēšana nozīme tā, kā tiek prezentēta informācija un kā šī prezentēšana ietekmē cilvēku uztveri un lēmumus.

Pozicionēšanas ietekme rodas tāpēc, ka vienas un tās pašas informācijas atšķirīga prezentēšana var izraisīt atšķirīgu interpretāciju: vai glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna?

Izpratne par pozicionēšanu palīdz kritiski novērtēt informāciju un pieņemt pārdomātākus lēmumus.

Privātuma politika ir līgums vai paziņojums, saskaņā ar kuru tiek apstrādāti jūsu dati.

Citiem vārdiem sakot, privātuma politika ir juridisks dokuments, kurā aprakstīts, kā organizācija apkopo, izmanto, glabā un aizsargā personas informāciju.

Tas informē lietotājus par viņu tiesībām attiecībā uz viņu informāciju un to, kā šīs tiesības izmantot. Privātuma politikā parasti ir norādīts, kāda informācija tiek apkopota, kā tā tiek apstrādāta, ar ko tā tiek kopīgota un kādiem mērķiem.

Privātuma politika ir būtiska pārredzamībai, lietotāju uzticības vairošanai un datu aizsardzības likumu ievērošanas nodrošināšanai.

Privātums kiberdrošībā attiecas uz personas datu aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi, izmantošanu vai izpaušanu.

Runa ir par personu privātuma aizsardzību un kontroli pār to, kam ir piekļuve viņu informācijai.

Privātuma pasākumi ietver šifrēšanu, piekļuves kontroli un drošus saziņas kanālus, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus un neatļautu novērošanu.

Propaganda ir spēcīga stratēģiskās pārliecināšanas forma, kā milzīga straume, kas stumj jūs kādā noteiktā virzienā.

Tā ir aprēķināta, labi organizēta metode, kuras mērķis ir ietekmēt paredzētās auditorijas rīcību, uztveri un domāšanas veidu, parasti, lai atbalstītu politiskus vai ideoloģiskus mērķus.

Propaganda līdzinās valdonīgai, vienpusējai sarunai, kas veidota, lai iespaidotu sabiedrības viedokli. Tās spēks slēpjas mērķtiecīgajos centienos iedarboties uz emocijām un kognitīvajām nosliecēm, bieži izmantojot metaforas un maldinošu naratīvu, lai padarītu vēstījumu aizraujošāku.

Būtībā propaganda ir manipulatīva ietekmes spēle, meistarīgi vērpta pasaka, kas bieži vien izkropļo patiesību, lai sasniegtu savus mērķus.

Romantiskās krāpšanas gadījumā noziedznieki liek upuriem viņos iemīlēties.

Romantiskā krāpšana ietver upura emociju izmantošanu un iedomātu romantisku attiecību veidošanu ar viņiem.

Šis uzbrukuma paņēmiens parasti ir pakāpenisks process: vispirms noziedznieks sazinās ar upuri, pēc tam veido uzticības attiecības un visbeidzot lūdz naudu.

Noziedznieks izmanto izdomātus stāstus, lai manipulētu ar cietušo un izmantotu savstarpējās attiecības.

Sazvērestības teorija ir līdzīga izsmalcinātai ilūzijai, kas tiek vadīta no aizkulisēm.

Tas būtībā ir pieņēmums vai interpretācija, kas apgalvo, ka notikumi vai situācijas ir slēptu pušu vai spēku slepenu manipulāciju rezultāts.

Šīs teorijas bieži vien izriet no skepticisma, autoritatīvu naratīvu noraidīšanas un pārliecības, ka būtiskas patiesības tiek apzināti noklusētas sabiedrībai.

No nekaitīgām tenkām līdz potenciāli kaitīgām idejām, kas patiešām varētu satricināt sabiedrību vai politiku — sazvērestības teorijas var būt ļoti atšķirīgas to ietekmes un nopietnības ziņā.

Sociālā inženierija nozīmē mēģinājumu manipulēt ar upuri, lai tas rīkotos noziedzniekam labvēlīgā veidā.

Šajā gadījumā noziedznieks izmanto cilvēciskās īpašības, piemēram, zinātkāri vai vēlmi palīdzēt citiem.

Piemēram, ar cilvēkiem var manipulēt pa e-pastu, apelējot pie steidzamības, izmantojot izdomātus stāstus vai uzdodoties par IT atbalsta dienestu un mēģinot panākt, ka jūs instalējat programmatūru, kas ļauj noziedzniekam kontrolēt jūsu datoru.

Citiem vārdiem sakot, noziedznieki zina, uz kādām stīgām spēlēt, lai upuris pakļautos manipulācijai.

Sīkdatnes ir piezīmju lapiņas, ko atstāj tīmekļa vietnes.

Sīkdatne ir neliels informācijas fragments, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu pārlūkprogrammā, kad to apmeklējat. Citiem vārdiem sakot, tīmekļa vietne reģistrē to, ko esat darījis vietnē iepriekš.

Piemēram, ja esat pierakstījies tīmekļa vietnē, sīkdatne to atcerēsies, un jums nebūs jāpierakstās atkārtoti nākamajā apmeklējuma reizē. Tādā veidā sīkdatnes atvieglo darbības tiešsaistē.

Tomēr ir svarīgi saprast, ka sīkdatnes apkopo jūsu personas datus un izseko jūsu uzvedību vietnē. Šī iemesla dēļ ir ieteicams padomāt par to, kuras sīkdatnes jūs pieņemat.

Taustiņspiedienu pierakstītājs ir ļaunprātīga programma, kas ieraksta jūsu taustiņspiedienus.

Šāda veida programmas mērķis ir apkopot sensitīvu informāciju par cietušo, piemēram, bankas informāciju vai paroles.

Citiem vārdiem sakot, programma izspiego jūsu darbības ierīcē un nodod savākto informāciju noziedzniekam.

Pārlūkprogrammas Tor galvenais mērķis ir uzlabot jūsu privātumu tiešsaistē un paslēpt jūsu identitāti, kad sērfojat tīmeklī.

Tas izpilda šo uzdevumu, izveicīgi virzot jūsu tiešsaistes datplūsmu caur globālo serveru labirintu, vienlaikus pievienojot šifrēšanas slāņus. Šis process, kura gaitā dati tiek pārsūtīti pa visu pasauli, apgrūtina jūsu digitālā pēdas nospieduma izsekošanu, jo atstātais ceļš ir ļoti izkliedēts.

Nosaukums “The Onion Router” jeb Sīpolu maršrutētājs norāda uz šo daudzslāņaino maršrutēšanas pieeju, kas līdzinās sīpola kārtu nolobīšanai.

Troļļi ir nemiera cēlāji digitālajā pasaulē.

Trollis ir indivīds, kas apzināti rada nepatikšanas un izraisa nesaskaņas diskusijās. Tas bieži tiek paveikts, publicējot aizskarošu vai pretrunīgu saturu, izsakot noniecinošus komentārus vai sākot strīdus.

Troļļi bieži cenšas to paveikt nemanāmi, slēpjot savus nodomus un maldinot cilvēkus.

Tumšais tīmeklis ir kā tiešsaistes “slēptā telpa”, kas nav redzama parastajām pārlūkprogrammām un meklētājprogrammām.

Šo slēpto interneta daļu var atbloķēt tikai noteiktas pārlūkprogrammas, piemēram, Tor (visbiežāk izmantotā).

Lai gan tumšajam tīmeklim ir nelikumīgu darbību reputācija, tas nav tikai nelikumīgu darbību centrs. Tajā notiek arī likumīgas darbības, un tas ir kā drošs kanāls privātai saziņai, palīdz uzlabot privātumu tiešsaistē un apiet valsts cenzūru. Lai gan tā izmantošana bieži tiek rūpīgi pārbaudīta, piekļuve tumšajam tīmeklim daudzās valstīs ir pilnīgi likumīga.

Tumšais tīmeklis ir interneta apakškopa, kas pazīstama kā dziļais tīmeklis, tādējādi vēl vairāk uzsverot tā “slepeno” dabu.

Tīkls ir interneta maģistrāle.

Šī maģistrāle veidojas, kad tiek savienotas vismaz divas ierīces. Tīkls ļauj ierīcēm savstarpēji sazināties.

Tāpēc tīkls ir veids, kā pārvietot informāciju starp ierīcēm. Informācija tiek pārvietota tīklā vai nu bezvadu režīmā, vai pa fiziskiem kabeļiem.

Tīkli var būt mazi, piemēram, mājas vai biroja tīkls, vai lieli, piemēram, internets.

Ugunsmūris ir jūsu ierīces vārtsargs.

Tā ir programma vai ierīce, kas pieļauj datplūsmu starp jūsu ierīci un internetu vai to bloķē, pamatojoties uz iepriekš noteiktu noteikumu kopumu.

Ugunsmūris arī bloķē ļaunprātīgas datplūsmas iekļūšanu ierīcē vai izkļūšanu no tās. Piemēram, tas var apturēt ļaunprātīgas datplūsmas (vīrusu vai citu apdraudējumu) iekļūšanu ierīcē vai ierīces datu sūtīšanu uz internetu.

Šādā veidā ugunsmūris palīdz gādāt par ierīces un failu drošību.

Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas pazīstama kā VDAR, ir stingrs noteikumu kopums, ko izveidojusi Eiropas Savienība. Tās galvenais mērķis ir noteikt, kā jāapstrādā personas dati, vienmēr piešķirot prioritāti aizsardzībai.

2016. gadā pieņemtā VDAR revolucionizēja veidu, kā organizācijām, kas mijiedarbojas ar ES pilsoņiem, ir jāpārvalda personas dati. Tā attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas apstrādā ES pilsoņu datus, neatkarīgi no uzņēmuma ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

VDAR galvenais mērķis ir ļaut indivīdiem atkal kontrolēt savus personas datus. Tā dod indivīdiem tiesības piekļūt saviem datiem, labot neprecizitātes un pat pilnībā izdzēst tos. Neievērojot stingrās VDAR vadlīnijas, uzņēmumi var saņemt būtisku sodu.

Viltus tīmekļa vietnes mērķis ir atdarināt īstu tīmekļa vietni.

Proti, tā ir tīmekļa vietne, kas līdzinās bankas vietnei, internetveikalam vai kaut kam citam, kas jums ir pazīstamas.

Šīs tīmekļa vietnes parasti ir paredzētas, lai nozagtu tajās ievadīto informāciju. Tā var būt, piemēram, pieteikšanās informācija vai bankas informācija.

Viltus ziņas ir kā vilks aitas apģērbā — tie ir nepatiesi stāsti, kas izliekas par patiesām ziņām.

Viltus ziņas ir domātas, lai maldinātu, un tās ir informācija, kas pilnībā vai daļēji radīta ar nolūku maldināt, taču tiek pasniegta kā uzticamas ziņas.

Viltus ziņu izplatīšanas mērķis bieži ir mainīt sabiedrisko domu un manipulēt ar indivīdu domām un rīcību. Lai cīnītos pret šo viltvārdi, ir nepieciešama labi noregulēta kritiskā domāšana, efektīva faktu pārbaude un spēja atšķirt uzticamus plašsaziņas līdzekļu avotus no pārējiem.

Viltus ziņas, ko veicina sociālo mediju ātrās kopīgošanas funkcijas, var strauji pārņemt plašu auditoriju, graujot ticību uzticamiem ziņu kanāliem.

Wi-Fi ir bezvadu veids, kā piekļūt internetam.

Wi-Fi izmanto radioviļņus, lai bezvadu režīmā pārsūtītu informāciju no ierīcēm uz internetu un no tā.

Citiem vārdiem sakot, Wi-Fi ir tehnoloģija, kas ļauj pārraidīt informāciju bez tīkla kabeļiem.

Ļaunprogrammatūra ir ļaunprātīga programmatūra, kas veic tās izveidotāja iestatītu darbību.

Ļaunprogrammatūra ir vispārējs termins, kas apzīmē dažādas ļaunprātīgas programmas.

Tā ir izstrādāta, piemēram, lai bojātu, kropļotu vai zagtu datus no ierīces bez lietotāja piekrišanas.

Ļaunprogrammatūras veidi ir vīrusi, izspiedējvīrusi un spiegprogrammatūra. Katrs ļaunprogrammatūras veids ir paredzēts dažādu ļaunprātīgu darbību veikšanai ar kopīgu mērķi sabojāt mērķa ierīci vai nozagt sensitīvu informāciju.

Šifrēšana ir process, kura gaitā lasāma informācija tiek pārveidota šifrētā valodā.

Citiem vārdiem sakot, to var izmantot, lai pārvērstu informāciju, piemēram, tekstu vai attēlus, par informāciju, kas nepiederošām personām nav nolasāma. Informācijas saņēmējs var saprast nenolasāmo informāciju, jo viņam ir atšifrēšanas atslēga, lai informācija būtu saprotama.

Šifrēšana padara informāciju nenolasāmu pat tad, ja nepiederošai personai ir piekļuve tai. Tas gādā par drošību, piemēram, ja ievadāt personas datus pakalpojumos vai ja pakalpojumi uzglabā jūsu informāciju savās sistēmās.